Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Jēdzienu skaidrojums
Pēdējās izmaiņas veiktas:
05.04.2011

Antibakteriālie līdzekļi/ preparāti - ķīmiski sintezētas vielas un antibiotikas.

Antibiotika – dabisks vai pussintētisks preparāts, ko iegūst no baktērijām un sēnēm, ar pretmikrobu darbību. Šīs darbības rezultātā baktērijas pārstāj vairoties un iet bojā.

Bioētika (bioetics)

Starptautiskā bioētikas asociācija (The International Association of Bioethics) bioētiku definē kā „ētisko, sociālo, tiesisko, filozofisko un citu saistīto aspektu pētniecību veselības aprūpē un bioloģijas zinātnēs”.Bioētikas centrā ir ētiski jautājumi, ko rada medicīnas un bioloģijas zinātnes attīstība. Jau kopš rašanas bioētika ir starpdisciplināra un ietver tādas perspektīvas kā filozofija, teoloģija, medicīna, jurisprudence, antropoloģija un socioloģija. Tādējādi bioētikas pārstāvji meklē risinajumus ētiskām un morālām dilemmām un konfliktiem ļoti plašā kontekstā.

Sākotnēji bioētika tika vērsta uz pētījumu objektu tiesību un labklājības aizsardzību. Attīstoties tehnoloģijām, bioētikas pārstāvji aplūkoja ētiskos aspektus, kas saistīti ar orgānu donēšanu un transplantāciju, dzīves pagarināšanu vai miršanu, jaunajām reproduktīvajam tehnoloģijām, ģenētisko testēšanu u.c. ar jaunajām biotehnoloģijām saistītiem jautājumiem. Bioētikas pamatprincipi tiek paplašināti un piemēroti ne tikai cilvēkiem, bet arī augiem, dzīvniekiem un dzīvajai pasaulei kopumā.

Tradicionāli teorētisko bioētikas pamatabāzi veido Rietumu filozofija un jurisprudence, kuras centrā ir indivīds un indivīda tiesības, pašnoteikšanās un privātums. Šajā kontekstā par bioētikas pamatprincipiem tiek uzskatīti:

  • Autonomija – rīcībspējīgam cilvēkam ir tiesības izvēlēties savu rīcības virzienu;
  • Laba darīšana – nodrošini labumus un līdzsvaro tos attiecībā pret riskiem;
  • Nekaitēšana – pienākums neizraisīt ļaunumu;
  • Taisnīgums – godīgums attiecībā uz ieguvumu un risku sadalījumu.

Turpretī sociālie zinātnieki nodrošina gan teorētisko, gan empīrisko izpratni par ētisku lēmumu pieņemšanas procesu, ņemot vērā dzimtes attiecības, sociālo slāni, etnicitāti, reliģisko piederību u.c. raksturlielumus. Tāpat sociālie zinātnieki uzsver sociālo un kultūras faktoru lomu bioētikas veidošanā. Šādi, piemēram, tiek atainots, ka teorētiskie bioētikas priekšstati atšķiras no tiem, kas ir atrodami laboratorijās, klīnikās, sabiedrībā un ārsta kabinetā.

Daži no bioētikas risinātajiem jautājumiem skar tādas problemātikas kā autonomijas nodrošināšana bērniem, slimiem un veciem cilvēkiem, jauno biotehnoloģiju droša un efektīva attīstība, plašu sabiedrības grupu interešu pārstāvība un tiesību aizsardzība, indivīda ķermeņa aizsargāšana biotehnoloģiju progresā un citas saistītas problemātikas.

Plašāku informāciju  par bioētiku meklējiet:

The International Association of Bioethics http://bioethics-international.org/

Bioētikas publiskais serveris 

Council of Europe and Bioethics  

UNESCO International Bioethics Committee

Bioloģiskā daudzveidība (Biodiversity) – dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs, tajā skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.

Bioplēves – ir baktēriju sakopojums uz kādas virsmas, kas padara baktērijas nejutīgas pret terapijas līdzekļiem un var veicināt izplatīšanos pa visu organismu, apdraudot pacienta dzīvību.

Biotehnoloģija (Biotechnology) – jebkurš tehnoloģiskais pielietojums, kas izmanto bioloģiskās sistēmas, dzīvos organismus vai to atvasinājumus, lai veidotu vai modificētu produktus vai procesus konkrētam pielietojumam.

Cilmes šūnas - Īpašas šūnas, kas rūpējas par audu un orgānu atjaunošanu visas dzīves laikā:

  • Totipotentās cilmes šūnas – šūnas, kurām piemīt spēja radīt visus ķermeņa šūnu veidus, kā arī visus šūnu veidus, kas veido ekstraembrionālos audus, piemēram, placentu.
  • Pluripotentās cilmes šūnas – šūnas, kurām piemīt spēja radīt visus ķermeņa šūnu veidus (ap 230). Pluripotenci zinātnieki pierāda ar to, ka, pat pēc ilgstoša perioda pavairojoties kultūrā, pluripotentās cilmes šūnas spēj radīt visām trim embrija dīgļlapām raksturīgos šūnu veidus.
  • Multipotentās cilmes šūnas – cilmes šūnas, kas spēj diferencēties vairākās konkrētam orgānam vai audiem raksturīgās šūnu līnijās. Tās iespējams iegūt arī no pieauguša cilvēka.
  • Embrionālās cilmes šūnas – pluripotento cilmes šūnu veids, kurš iegūts no blastocistas (embrija trīs līdz piecu dienu attīstības stadija, ap 150 šūnām) iekšējās šūnu masas pirms aizmetņa audu dīgļlapiņu izveidošanās. Tās var vairoties kultūrā bez diferenciācijas ilgstošā laika periodā un pārtop par embrija triju dīgļlapiņu šūnām, kas turpmāk veido (diferencētos) dažādus embrija audus.
  • Mezenhimālās cilmes šūnas – multipotentas šūnas, kas atrodas kaulu smadzeņu stromā, nabas saites asinīs un taukaudos un ir spējīgas radīt osteogēnās (kaulaudu), hondrogēnās (skrimšļaudu) un adipogēnās (taukaudu), cīpslu, saišu, muskuļu, ādas un pat nervu šūnu līnijas.
  • Inducētas pluripotentās cilmes šūnas (iPS cells) – cilmes šūnu veids, kas ir somatiskās (pieaugušo) diferencētās šūnas, kuras ir mākslīgi pārprogrammētas uz pluripotento embrionālajām cilmes šūnām līdzīgu stāvokli, kad tiek ekspresēti embrionālajām cilmes šūnām raksturīgie faktori, kuri ir svarīgi pluripotences uzturēšanai. Pirmais paziņojums par peļu inducētām pluripotentajām šūnām notika 2006. gadā, bet pirmais paziņojums par cilvēka inducētām pluripotentajām šūnām notika 2007. gadā. Pašlaik zinātnieki veic aktīvu salīdzinošu izpēti, lai atklātu svarīgākas līdzības un atšķirības starp inducētām pluripotentajām šūnām un embrionālajām cilmes šūnām.
  • Nabas saites cilmes šūnas - cilmes šūnas, kas savāktas no nabas saites pēc bērna piedzimšanas un kurām piemīt spēja radīt visas ķermeņa asins šūnas (hematopoētiskas šūnas). Nabas saites cilmes šūnas jeb hematopoētiskas cilmes šūnas izmanto kā alternatīvu vai kombinācijā ar kaulu smadzeņu aspirātu, ārstējot hematoloģiskās un imunoloģiskas slimības.

DNS (dezoksiribonukleīnskābe) (DNA) – polinukleotīds, kas sastāv no lineāri polimerizētiem, noteiktā secībā sakārtotiem dezoksinukleotīdu atlikumiem un satur ģenētisko informāciju olbaltumvielu un RNS sintēzei. DNS ir visās šūnās, arī daudzos vīrusos. DNS sastāv no 2 komplementārām polinukleotīdu virknēm, kas veido dubultspirāli.

Dzīvais modificētais organisms (LMO)– jebkurš dzīvs organisms ar ģenētiskā materiāla jaunu kombināciju, kura iegūta, izmantojot mūsdienu biotehnoloģiju.

Ekosistēma (Ecosystem) – dinamisks augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums un to nedzīvā vide, kas savstarpēji mijiedarbojas funkcionālā vienībā.

Gēns (Gene) – iedzimtās informācijas vienība, DNS vai RNS molekulu iecirkņi, kuri nosaka organisma pazīmes.

Gēnu terapija (Gene therapy) – ārstniecības metode, ar kuras palīdzību novērš vai atvieglo iedzimtās slimības vai defektus.

Ģenētika (Genetics) – zinātnes disciplīna, kas pēta noteiktu pazīmju iedzimtību.

Ģenētiskā informācija (Genetic information) – pilnīga katras šūnas vai organisma iedzimtības informācija, kas ar nukleoīdu secību iekodēta DNS vai RNS.

Ģenētiskā inženierija (Genetic engineering) – ar tās palīdzību tiek manipulēts ar dzīvām šūnām, lai radītu jaunas ķīmiskas vielas vai mainītu to veicamās funkcijas. Manipulācija ar šūnas vai organisma īpašībām, ar modernās molekulārbioloģijas tehnoloģiju palīdzību, pievienojot vai iznīcinot noteiktus gēnus. Tai iespējams rezultēties jaunās iespējās, piemēram, rodoties jaunai vielai vai funkcijai.

Ģenētiskais marķieris (Genetic marker) – gēns vai gēnu grupa, kuras atrašanās vieta hromosomās ir zināma vai to ir iespējams identificēt. Marķieri izmanto, lai noskaidrotu citu gēnu atrašanās vietu.

Ģenētiski modificēta barība (Genetically modified feed) – barība, kas satur, sastāv vai ir ražota no ģenētiski modificētiem organismiem, kur ,,ražota no ģenētiski modificētiem” nozīmē, ka tā ir pilnībā vai daļēji atvasināta no ģenētiski modificētiem organismiem, bet nesastāv vai nesatur tos.

Ģenētiski modificēta pārtika (Genetically modified food) – pārtika, kas satur, sastāv vai ir ražota no ģenētiski modificētiem organismiem, kur ,,ražota no ģenētiski modificētiem” nozīmē, ka tā ir pilnībā vai daļēji atvasināta no ģenētiski modificētiem organismiem, bet nesastāv vai nesatur tos.

Ģenētiski modificētie organismi (Genetically modified organisms) – bioloģiski objekti, kuri spēj vairoties un izplatīt savu iedzimtības informāciju (arī mikroorganismi, ieskaitot vīrusus, viroīdus, dzīvnieku un augu šūnu kultūras), izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls ir pārveidots citādā veidā, nekā tas notiek dabiski - dzimumvairošanās vai rekombinācijas rezultātā.

Ģenētiskie resursi lauksaimniecībā (Genetic resources in agriculture) – jebkurš augu, mikrobu vai dzīvnieku pasaules izcelsmes ģenētiskais materiāls ar reālu vai potenciālu vērtību lauksaimniecībā.

Ilgtspējība (Sustainability) – ekosistēmas spēja ilgtermiņā uzturēt ekoloģiskos procesus un funkcijas, bioloģisko daudzveidību un produktivitāti.

Ilgtspējīga izmantošana (Sustainable use) – bioloģiskās daudzveidības komponentu izmantojums tādā veidā un intensitātē, kas nenoved pie ilgstoša bioloģiskās daudzveidības panīkuma, izmantojot daudzveidības potenciālu, lai tas apvienotu šībrīža un nākotnes paaudžu vajadzības un prasības.

Mūsdienu biotehnoloģija (Modern biotechnology) – (a) in vitro nukleīnskābju tehnoloģijas, to starp rekombinantās dezoksiribonukleīnskābes (DNS) un nukleīnskābju tieša injicēšana šūnās vai organellās, vai (b) tādu metožu izmantošana, kas balstās uz atšķirīgas taksonomiskās piederības organismu šūnu saplūdināšanu, kuras ļauj pārvarēt dabiskās fizioloģiskās reproduktīvās vai rekombinācijas barjeras un kuras nav pavairošanas un selekcijas tradicionālās metodes.

Patogenitāte – spēja izraisīt saslimšanu.

Polirezistentas baktērijas – baktērijas, kuras ir nejutīgas pret vairākiem pretmikrobu līdzekļiem.

Tehnoloģiju pārvaldība – to veido normatīvais regulējums, politiskās aktivitātes, zinātnieku darbība, sabiedriskā līdzdalība.

Transgēnu organisms (Transgenic organism)– organisms ar ievietotiem gēniem, kuru sastāvā ir svešs DNS.

Vides risku novērtējums (Environmental risk assessment) – cilvēka veselības vai vides risku novērtējums, kur riski var būt tieši vai netieši, tūlītēji vai vēlāki, bet to rašanās ir apsverama pēc ģenētiski modificētu organismu laišanas apgrozībā.

Virulence – baktēriju patogenitātes pakāpe; jo tā ir augstāka, jo nopietnāku saslimšanu var izraisīt baktērija

Zāļu rezistentas baktērijas – baktērijas, kuras nav jutīgas pret vienu vai vairākiem pretmikrobu līdzekļiem, un ar tiem nevar izārstēt baktērijas izraisīto infekciju.

 

 

Vārdnīca